Aug gudra un latviska jaunā paaudze

TLB Sestdienas skolas Ģimenes dienas sarīkojums un mācību gada noslēgums

Lai gan šogad pavasaris ir lietains un arī 13. maijā brīžam parādījās tumši mākoņi, tomēr Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolā tā bija priecīga diena. Skolas saime atzīmēja Ģimenes dienu un šī mācību gada noslēgumu. Es domāju, ka ne tikai bērni, bet arī vecāki bija priecīgi, jo visu vasaru sestdienas būs brīvas.

Sarīkojumu vadīja skolas pārzine Rasma Gaide un lūdza ticības mācības skolotājai Silvijai Siksnai novadīt svētbrīdi. To iesāka ar korāli “Laidiet bērniņus pie manis” un tad S. Siksna runāja par ceļošanu, veiksmīgi iesaistot arī skolēnus. Viņa jautāja, vai bērni arī ir ceļojuši un uz kuŗām citām valstīm. Bija dzirdamas dažādas valstis, to starpā arī Latvija. S. Siksna paskaidroja, ka ir svarīgi labi sagatavoties pirms ceļojuma, un minēja dažas lietas, kas jāņem līdzi katram gadījumam. Galvenais, nedrīkst aizmirst paņemt līdzi pasi, jo bez tās nelaidīs pāri robežai. Vienīgi Dieva valstībā var iekļūt bez pases. Noslēgumā visi kopīgi noskaitīja lūgšanu.

Sekoja pārzines R. Gaides uzruna, kuŗā viņa pastāstīja par daudzajiem projektiem, ko skolēni ir veikuši šinī mācību gadā, un izsauca veiksmīgākos skolēnus saņemt balvas. Vairāki skolēni nebija kavējuši nevienu sestdienu, citi bija čakli grāmatu lasītāji. Auseklīša balvas par domrakstiem saņēma: 8. kl. Karlīne Zubāne, Alda Ezera, Amalie Kanne; 6. kl. Kaspars Ludviks – Pitkin un Markus Zamurs; 5. kl. Liene Zubāne, kā arī visa 4. kl. par “Jocīgais, jancīgais, jautrais alfabēts” un visa 7. kl. par saviem Oskaru rakstiem.

Interesants projekts visai skolai bija “Labie darbiņi”. Skolēni bija sadalīti četrās komandās Kurzeme, Zemgale, Latgale un Vidzeme un par katru labo darbiņu zīme tika iemesta lielā burkā. Izrādījās, ka gada beigās uzvarētāji bija zemgalieši ar visvairāk punktiem.

Kā katru gadu, arī skolotāji saņēma atzinības balvas, ko pasniedza TLB priekšnieks Patriks Rundāns. Silvija Siksna saņēma skolas labvēles zelta nozīmi par desmit gadu darbu, mācot ticības mācību. Pauls Legzdiņš ir skolā darbojies jau 15 gadus ne tikai mācot latviešu valodu, vēsturi, ģeografiju, bet arī sagatavojot piemērotu mācību vielu šodienas skolēnu spējām. Viņš saņēma M. Kursītes grāmatu “Latviešu māja” un diplomu, kas apliecināja viņa uzņemšanu biedrībā kā Goda biedru.

Astotās klases skolnieks Toms Maksiņš saņēma balvu par īpašu centību mūzikā.

Tad astotās klases skolēni pārņēma vadību un pieteica skolēnu priekšnesumus. Koklētāji pavadīja skolēnu kori vai dejotājus. Skolotāji uz koklēm pavadīja skolēnu koŗi, dziedot “Mīļo māmiņ”, pēc kuŗas bērni ar ziedu apsveica savus vecākus. Mazākie skolēni gāja rotaļā “Kur tu teci, rudzu pele”, to papildinot ar tēlojumiem. Ceturtās klases skolēni nolasīja labākos no saviem jautriem alfabētiem, piemēram, Lidmašīna lido uz Latviju, Mana mazā māsa mani mīl, Pēteris pannā piecepa pankūkas pusdienām u.t.t. Bija arī citas deklamācijas un tautas deju uzvedums “Dzintara zeme, dzintara ļaudis”, ko izpildīja 7. un 8. klašu skolēni.

Pēc priekšnesumiem skolēni apmainīja tautas tērpus pret ērtākām drēbēm un devās pie bagātīgā mielasta galda, kur varēja izvēlēties desiņu vai kotleti uz bulciņas ar dažādām piedevām. Arī skolotāji un skatītāji pievienojās mielastam un pie kafijas krūzes pārrunāja redzēto un dzirdēto.

Zālē bija izliktas 7. kl. darinātās Latvijas kartes, ko varēja apskatīt. Mani arvien pārsteidz skolēnu izdomu dažādība un rūpība šo Latvijas karšu veidošanā. Uz dēļa bija piesprausti arī Latvijas simtgades segas kvadrātiņi ar dzīves stāstiem.

Kā katru gadu, uz šo dienu iznāca jau 52. Auseklītis, ko visi varēja iegādāties. Liels paldies Anetei un Jānim Ivsiņiem, kas jau daudz gadu veic redaktoru darbu šim skolēnu žurnālam. Tanī var apskatīt skolēnu rakstus, zīmējumus un daudz krāsainu bilžu no šī mācību gada skolas dzīves un notikumiem.

Pēc divām nedēļām 27. maijā būs 8. klases izlaidums ar astoņiem absolventiem. Cerams, ka plašāka latviešu sabiedrība piedalīsies šinī nozīmīgā sarīkojumā. Latviski jaunieši ir mūsu tautas un sabiedrības nākotne.

Rasma Pērkone