Pārvērtās — un pastāvēs!

TLBSS Draudzīgā aicinājuma sarīkojums


Raiņa slaveno aforismu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” atzinuši ne viens vien cilvēks, organizācija un iestāde.  Taču pārmaiņas nereti pavada žēluma izjūtas par ierastā zuduma, īpaši, ja ir runa par pārveidotām vai zaudētām tradīcijām.  Tādēļ jāpriecājas, ka visai veiksmīgi izdevies Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas nodoms Draudzīgo aicinājumu atzīmēt citādi nekā uzvedot tradicionālo teātra izrādi.  Šogad pasākumā piedalījās ne tikai vienas klases skolēni, bet visu klašu bērni un vairāki vecāki un skolotāji, turklāt skatītājus priecēja ne tikai bērnu tēlošanas dāvanas, bet arī visdažādākie talanti un sniegumi.  Daudzpusīgā programma liecināja par skolēnu dotību, interešu un vaļas nodarbību dažādību.

27. janvāra pēcpusdienā, kad TLBSS skolēni jau vairākas stundas bija nodevušies mācībām, skolas saime un atbalstītāji pulcējās, lai noskatītos uzvedumu “Gribam, varam, spējam, protam!”.  Pēcpusdienu vadīja atjautīgais 6. klases skolnieces tēvs Arnis Kalniņš, kas ne tikai pieteica priekšnesumus, bet arī uzjautrināja auditoriju ar asprātīgām piezīmēm.  Programmu ievadīja Laila Kūlniece, ar vijoli skaisti nospēlējot valsts himnu.  Skolas direktore Rasma Gaide uzrunāja klātesošos un pavēstīja, ka šogad Draudzīgo aicinājumu svinēs citādi nekā līdz šim.  Sekoja dažādu organizāciju pārstāvju sveicieni un ziedojumu pasniegšana, un tad sākās programma.

Uzstājās vairāki mūziķi (koklētājas, pianistes, vijolnieces, altvijolnieces, ģitāristi, sitamo instrumentu mūziķe), divi burvju mākslinieki (ar visiem asistentiem), deklamētāja, dziedātāji, dejotāji un krūzīšu ātrkrāvējas (!).  Uz liela ekrāna zāles priekšā tika demonstrētas divas skolēnu izgatavotas filmas — viena par kanādiešu karavīra karā zaudētas šautenes likteņgaitām, otra par garda saldā ēdiena gatavošanu.  Notika arī modes skate, kurā skolnieces demonstrēja skolotājas Ilzes Maksiņas projektētos un uzšūtos tērpus.  Uz apmeklētāju galdiņiem bija noliktas dziesmu lapiņas, un starp priekšnesumiem Aldis Sukse ar ģitāru novadīja kopdziesmas. Zāles malās bija izstādīti dažādi skolēnu un skolotāju mākslas darbi un rokdarbi — gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas, keramika un adījumi.   Turpat bija arī kulinārijas izstrādājumi, kurus atsaucīgi  pasākuma apmeklētāji paguva baudīt

. Pēc sarīkojuma, ēdot vecāku sarūpēto ēdienu, ļaudīm bija iespēja pārrunāt piedzīvotos jaukos brīžus un ne vienu vien redzēto un dzirdēto pārsteigumu.  Pa tam skolēni pildīja jautru uzdevumu lapas, kas lika viņiem, piemēram, sameklēt personas, kas dzimušas Latvijā, un apstaigāja galdiņus, pie kuriem risinājās dažādas aktivitātes, piemēram, “Mini, mini — cik šī burka sver?”.  Veiksmīgākos skolēnus apbalvoja ar garšīgām godalgām.  Vecāki bija arī sarūpējuši loteriju, kuras biļetes kaislīgi pirka gan pieaugušie, gan bērni. Tāpat kā skolas tradicionālā teātra izrāde vienmēr nodrošināja skaistu pēcpusdienu skatītājiem un piepildījumu skolēniem (un viņu vecākiem), arī jaunais Draudzīgā aicinājuma variants, šķita, spēja sniegt jauku izklaidi publikai un apmierinājumu programmas dalībniekiem.  Par teicami izdevušos pēcpusdienu jāizsaka pateicība ne tikai uzņēmīgajai skolas vadībai, bet arī vecāku komitejai — Sandrai Kalniņai, Arnim Kalniņam, Pēterim Puķītim, Kristīnai Belinskai un Ingai Knesei  — un daudzajiem darba rūķiem, kas pielika roku gan pirms sarīkojuma, gan pašā Draudzīgā aicinājuma dienā.