Izlaidums

Aug jaunā maiņa

Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolai 66. izlaidums

TLB Sestdienas skolas 66. izlaidums notika 2017. g. 27. maijā Latviešu Centrā Toronto. Šogad absolvēja 8 skolēni – četras meitenes un četri zēni – un izlaiduma akts bija labi apmeklēts. Bez vecākiem un vecvecākiem bija radi, draugi, kādreizējie šo absolventu skolotāji un citi skolas atbalstītāji. Astotās un septītās klases skolēni, kā arī pārzine un skolotāji, bija tērpušies tautas tērpos.

Pārzine Rasma Gaide atklāja šo aktu un 8. kl. skolēni kopā ar audzinātāju Andrievu Zandbergu ienesa Latvijas karogu H. Ginteres klavieŗu pavadījumā. H. Gintere spēlēja pavadījumu arī dziesmām. Pārzine uzaicināja nodziedāt Kanadas himnu, pirms visi ieņēma vietas.

Svētbrīdi vadīja prāveste Ilze Kuplēna  Ewart. Viņas stāstījums bija ņemts no tautas dziesmas par turku pupu, kas izauga ar deviņiem žuburiem un pa tās zariem varēja nokļūt debesīs. Vispirms noskaidrojās, ka turku pupu sauc arī par auzu zirni vai angliski “chickpea”. I. Kuplēna pielīdzināja absolventus šādām turku pupām, kas iestādītas zemē izaug ar deviņiem žuburiem, jo vecāki, skolotāji un latviešu sabiedrība ir palīdzējuši tām augt un veidoties. Galvenais ieguvums ir latviešu valoda, latviešu kultūra un draudzības. Labākais paldies no absolventiem būs, ja viņi gādās, lai šī tradicija turpinās arī nākamās paaudzēs, un palīdzēs tām augt un veidoties latviskā garā. Sekoja lūgšana un noslēdzot svētbrīdi visi kopīgi nodziedāja “Pateicības kanonu” .

No LNAK absolventus sveica Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone. Viņa pateicās latviešu sabiedrībai par Sestdienas skolas atbalstu, vecākiem par sadarbību, skolotājiem par skolai ziedoto laiku un absolventiem, ka viņi ir mācījušies un izturējuši līdz galam. Šinī nedrošā laikmetā katra latvieša uzdevums ir sargāt latviešu valodu un kultūru ārpus Latvijas. Viņa mudināja turpināt latvisko izglītību TLTA Ģimnazijā, Gaŗezera Vasaras vidusskolā un iesaistīties latviešu sabiedrībā. Absolventi saņēma Mansarda izdoto grāmatu “Tilti II” un “ Špikeris: latviešu valodā raksturīgākās kļūdas”, kā arī naudas balvu “Sveika, Latvija!” ceļojuma atbalstam. Savu uzrunu viņa nobeidza ar Ojāra Vācieša dzejoli:

 

Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:

vai celies debesīs, vai jūŗas dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā dali savu prieku,

vai viens pats satiecies ar pretinieku –

Tu esi Latvija!

 

Priekšnieks Patriks Rundāns absolventus sveica no Toronto Latviešu biedrības ar vārdiem: “Šodien ir liela diena ne tikai jums, absolventi, bet arī visai latviešu sabiedrībai.” Viņš labi saprotot, ka nebija viegli upurēt sestdienas latviešu skolai, jo pats ir šīs skolas absolvents. P. Rundāns ieteica turpināt latvisko izglītību un trīs reizes atkārtoja, lai mācās gramatiku, kaut atzinās, ka pats neesot ievērojis šo ieteikumu. Viņš cerot, ka Sestdienas skolas mācības un tur iegūtās draudzības absolventiem paliks uz mūžu, un vēlāk katram absolventam pasniedza biedrības rakstu krājumu “Laikmeta straumē” ar ierakstu. Novēlot labas sekmes nākotnē, viņš mudināja arvien atcerēties, ka ir latvieši. Viņš uzaicināja nodziedāt Latvijas himnu.

Pārzine apzīmēja šo absolventu klasi kā spēcīgu klasi vispirms jau skaita ziņā, jo kopīgiem spēkiem var daudz veikt. Skolēniem arvien bijušas daudz un dažādu interesantu ideju. Viens skolēns esot teicis, ka dejošanu varot mācīties arī tikai skatoties un nevajagot pašam nemaz dejot. Viņa uzaicināja karogu nodot nākamai absolventu klasei. Karogu nodeva Matīss Brants, Kristai Torai un Amalie Kannei asistējot, un to saņēma 7. kl. skolnieces Simona Gaide un Vizma Kaļiņa. Septītās klases skolēni noskaitīja solījumu mācīties un augt Latvijai un visi kopīgi nodziedāja “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.

R. Gaide nolasīja rakstisku apsveikumu ar naudas velti no Toronto Vanadžu kopas un DV Toronto nodaļas.

Absolventi saņēma apliecības un vairākas grāmatu veltes.

Sekoja absolventu priekšnesumi. Pirmais bija īpatns un žēl, ka to bija gŗūti saredzēt un sadzirdēt. Skolēni bija sacerējuši pateicības par skolas dzīvi un skolotāju devumu, ko papildināja ar zīmētiem lieliem burtiem, tos attiecīgi mainot un veidojot vārdus.

Visas četras meitenes stāstīja savas atmiņas par skolas gaitām, katra minot kādu savu īpašu piedzīvojumu skolas dzīvē. Visas pieminēja lugas uzvedumu Toronto un Montreālā. Lai arī skolēnu skaits bija daudzreiz mainījies, tomēr šodienas absolventiem ir izveidojušās sirsnīgas draudzības.

Seši absolventi uz koklēm nospēlēja “Odu priekam” un “Maza, maza ābelīte” skolotājas Marisas Zubānes vadībā.

No vecākiem atvadu vārdus teica Rita Tora izsakot pateicību skolai, kas palīdzējusi mācīt un kopt latviešu valodu, jo ģimene viena to nespētu veikt. Sestdienas skola devusi bērniem latvisku sabiedrību un draugus. R. Tora pateicās katram skolotājam par viņa devumu mācībās, skolas darbvedēm un 8. klases audzinātājam A. Zandbergam, kas pēdējos divus gadus braucis no Gvelfas, lai mācītu skolā. Īpaša pateicība pārzinei Rasmai Gaidei, kas nenogurstoši strādājusi, lai motivētu skolotājus, bērnus un vecākus iesaistīties skolas dzīvē.

Atskatoties arī vecākiem ir sakrājušās dažādas atmiņas par Setdienas skolas darbu un devumu, bet galā ir radusies izpratne, ka skola ir bagātinājusi bērnus ar latvisko mantojumu. Absolventu vecāki kā pateicību skolai dāvināja divas latviskiem rakstiem izgreznotas kastes kokļu glabāšanai. Arī klases audzinātājs A. Zandbergs saņēma no vecākiem pateicības velti.

Audzinātājs šo klasi salīdzināja ar labu voleja komandu. Viņš absolventus uzņēma īpašā kubā – TLBSS absolventu klubā. Uz jautājumu, kas vēl no klātesošiem sastāv šinī klubā, pacēlās daudz roku. Pēc viņa domām svarīgākie ieguvumi no Sestdienas skolas ir latviskās mācības un draudzības. A. Zandbergs izteica cerību, ka vismaz daži no absolventiem atgriezīsies skolā vispirms kā brīvprātīgi palīgi un vēlāk kā darbinieki. Viņš katram absolventam bija izmeklējis un nolasīja vienu latviešu sakāmvardu. Skola ir iedevusi darba rīkus, valodu un citas mācības un ar tiem tagad absolventi varēs stāties darbā latviešu sabiedrībā.

Noslēgumā pārzine atvadījās no trim ģimenēm: Toru, Kaņņu un vienas no Ezeru ģimenēm, kas nākamgad neatgriezīsies skolas saimē. Pārzine salīdzināja absolventus ar nepabeigtu latvisku prievīti, ko ir jāturpina aust un veidot par skaistu, latvisku jostu.

Sekoja skolas himna “Augšā bērni” un karoga iznešana. Visa latviešu sabiedrība vēl visiem absolventiem labas sekmes papildinot latviskās zināšanas, lai ar laiku varētu pārņemt sabiedriskos pienākumus.

Vecāki bija sarūpējuši bagātīgu mielastu un aicināja visus klātesošos uz pusdienām.

Rasma Pērkone

Skolas ģērbonis

Coming Soon.