Karsons TorontoTLB Sestdienas skolas jaunieši iepriecina ar jautru izrādi

Ar visu to, ka ziemas diena bija pelēka un nēsājās slapjš sniegs, 2017. g. 28. janvārī Latviešu Centra Rīgas zālē bija pulcējies kupls skatītāju pulks. Tur Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skola atzīmēja Draudzīgo aicinājumu ar gadskārtējo skolēnu teātŗa uzvedumu. Šogad uzveda lugu ”Karlsons un Maija, kas dzīvo uz jumta”, ko Kristīna Bilinska bija veidojusi no Mika Mikivera drāmatizējuma “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” pēc Astrīdas Lindgrēnas stāsta. Šai izrādei bija apvienoti 5. un 6. klases skolēni, lai pietiktu aktieŗu visām lomām. Ar visu to daži tēloja divas lomas, kaut arī bez teksta.

Sarīkojumu atklāja pārzine Rasma Gaide ar īsu uzrunu, pateicoties apmeklētājiem un skolas labvēļiem par ziedojumiem. Personīgi skolu sveica LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, Kristīne Soutar no korp. Imeria un Gunta Reynolde no Sv. Jāņa draudzes un no Daugavas Vanagiem Kanadā. Pārzine paskaidroja, ka luga ir vienreizēja un bērni ir jau ar skatuves pieredzi, jo visa skola piedalījās pagājušā gada uzvedumā “Leiputrija”. Vairāki vecāki ir Sestdienas skolas absolventi, un pārzine bija viņus intervējusi par viņu pieredzi savā teātŗa uzvedumā. Rezultāti bija dažādi. Daži atcerējās lugas nosaukumu, bet ne savu lomu; citi savu lomu, bet ne lugas nosaukumu un vēl citi atcerējās sava klases biedra lomu, bet ne savējo. Viens no vecākiem pat esot apgalvojis, ka neko neatceroties, jo negribējis nemaz lugā piedalīties. Atmiņas ir dažādas un katram tās ir savas un personīgas.

Te viens no vecākiem – Arnis Kalniņš parādījās uz skatuves un satraukts ziņoja, ka nav ieradies teicējs.Viņš karsti meklēja aizvietotāju starp skolēnu skatītājiem, jautājot vai prot runāt latviski un vai prot arī latviski lasīt. Jaunākie skolēni, protams, varēja pozitīvi atbildēt tikai par runāšanu, bet ne lasīšanu. Tad A. Kalniņš uzrunāja 8. klases skolnieku Tomu Maksiņu, kuŗš varēja dot pozitīvu atbildi uz abiem jautājumiem, un tā viņš kļuva par teicēju. Šo uzdevumu tad Toms arī teicami veica lasot skaidrā un labā latviešu valodā par lugas norisi starp ainām uz skatuves.

Brālītim (Kasparam Ludvikam  Pitkin) bija galvenā loma, ko viņš lieliski notēloja. Daži skatītaji man komentēja, ka nekur lugā neesot manījuši sastrēgumus vai suflieŗu palīdzību, jo viss ritēja gludi. Karlsons (Miks Maksiņš) un Maija (Liene Zubāne) labi notēloja savas lomas kā fantazijas tēli ar košām parūkām un drošu, skaidru valodu. Pat propelleri uz viņu mugurām darbojās.

Visgrūtāk bērniem parasti ir iejusties vecāka cilvēka lomā, bet šoreiz mātei (Aleksiai Kalniņai) un tēvam (Markus Zāmuram) tas ļoti labi izdevās. Viņiem abiem ir noteikti izcilas novērošanas spējas. Tēvs starp saviem tekstiem tikai lasīja avīzi, kamēr māte rūpējās par ģimenes maltītēm un mājas tīrību un kārtību.

Gribētu teikt, ka abu māsu lomas (Violettas Ezeras un Ināras Ezeras) bija tās vieglākās, jo viņas pamatā tēloja pašas sevi. Viņas visu laiku nodarbojās ar moderno technoloģiju un komandēja savu mazo Brālīti. Savu tekstu arī viņas labi zināja. Pārējās lomas: zagļus, ugunsdzēsējus, nerātnus zēnus tēloja Connor Poole, Alek Kness ar dažiem palīgiem.

Lai parādītu Karlsonu, Maiju un Brālīti uz jumta, tika izmantots video uzņēmums. Vispirms uz ekrāna parādījās ļoti augsts debesskrāpis un tad rādīja trīs jauniešus sēžam uz jumta malas. Ugunsdzēsējs kāpa pa šaurām dzelzs kāpnēm uz augšu, lai glābtu Brālīti. Tanī brīdī Karlsons un Maija pazuda no jumta, jo viņi iedarbināja savus propellerus un varēja nokļūt kur vien gribēja bez citu palīdzības. Dzīve atgriezās ierastās sliedēs Kalniņu ģimenes dzīvoklī.

Režisore un bērni var būt lepni par savu veikumu. Protams, bez vecāku palīdzības un līdzdalības un skolotāju atbalsta tas nebūtu bijis iespējams. Paldies visiem, kas pielika roku, lai šis uzvedums izdotos. Publika izteica savu atzinību ar applausiem un režisore un aktieŗi saņēma ziedu veltes.

Sekoja vecāku sarūpēts cienasts bērniem un viesiem. Atliek tikai vēlēt labas sekmes un izdošanos skolas darbā arī nākotnē.

Rasma Pērkone